Krasnogorodska (Krasnogorodsk)
Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas. Tas atrodas Zilupes upes krastā, 110 km uz dienvidiem no Pleskavas.
Kad Livonijas ordenis 1399. gadā uzcēla Ludzas pili, Pleskavas kņaziste 1463. gadā uzcēla "Skaisto cietoksni" (Красный Городец) jeb Krasnijgorodoku, kuru nocietināja Livonijas—Maskavijas kara laikā 1481. gadā. 1501. gadā Livonijas mestrs Valters fon Pletenbergs cietoksni noposīja, bet kopš 1510. gada Krasnijas cietoksni pakļāva Maskavija. Livonijas kara laikā to ieņēma Stefana Batorija karaspēks, bet pēc Jamas Zapoļskas miera līguma to atdeva Krievijas caristei. No 1634. līdz 1667. gadam Krasnijgorodoka atkal bija Polijas-Lietuvas kopvalsts pakļautībā.
Pēc Lielā Ziemeļu kara Krasnijas cietoksnis zaudēja savu nozīmi. Līdz 19. gadsimta beigām miestā dzīvoja Krāsnas igauņi. 19. un 20. gadsimta mijā ekspedīciju pie Krāsnas igauņiem veica pētnieks Oskars Kallass (Oskar Kallas), kas uzrakstīja grāmatu Kraasna maarahvas.
Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 6. jūlija līdz 1944. gada 21. jūlijam Krasnogorodska atradās Vācijas okupācijā, tās apkaimē cīnījās latviešu leģiona 15. divīzija.
Kad Livonijas ordenis 1399. gadā uzcēla Ludzas pili, Pleskavas kņaziste 1463. gadā uzcēla "Skaisto cietoksni" (Красный Городец) jeb Krasnijgorodoku, kuru nocietināja Livonijas—Maskavijas kara laikā 1481. gadā. 1501. gadā Livonijas mestrs Valters fon Pletenbergs cietoksni noposīja, bet kopš 1510. gada Krasnijas cietoksni pakļāva Maskavija. Livonijas kara laikā to ieņēma Stefana Batorija karaspēks, bet pēc Jamas Zapoļskas miera līguma to atdeva Krievijas caristei. No 1634. līdz 1667. gadam Krasnijgorodoka atkal bija Polijas-Lietuvas kopvalsts pakļautībā.
Pēc Lielā Ziemeļu kara Krasnijas cietoksnis zaudēja savu nozīmi. Līdz 19. gadsimta beigām miestā dzīvoja Krāsnas igauņi. 19. un 20. gadsimta mijā ekspedīciju pie Krāsnas igauņiem veica pētnieks Oskars Kallass (Oskar Kallas), kas uzrakstīja grāmatu Kraasna maarahvas.
Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 6. jūlija līdz 1944. gada 21. jūlijam Krasnogorodska atradās Vācijas okupācijā, tās apkaimē cīnījās latviešu leģiona 15. divīzija.
Ģeogrāfiskā karte - Krasnogorodska (Krasnogorodsk)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |